"Revolūcija pedagoģijā: muzicēšana un dejas – labākie skolēnu intelektuālo spēju attīstītāji".

Vainīgo meklēšanai nav jēgas.

Cik nav gadījumu, kad skolēnam mācībās "neiet"? Cik nav smagu pārdzīvojumu visiem - pašam, vecākiem, skolotājiem? Bieži tieši nesekmības dēļ nelaimīgie sāk klaiņot un kā "kompensāciju" neveiksmēm izvēlas vēl sliktākas lietas - smēķēšanu, dzeršanu, dauzonību utt. Kā jau mums pieņemts, tiek meklēti vainīgie. Taču galvenā vaininieka šeit nav.

Nereti vecāki uzbrūk skolotājiem, pārmet, ka viņu vainas dēļ bērni ir nesekmīgi, neko nesaprot utt. Aizvainotie skolotāji atbild: vecākiem pašiem jāstrādā ar saviem bērniem, tie ir izlaidušies, neklausa, trokšņo un tāpēc nevar iemācīties. Kam taisnība un kas patiesībā vainīgs? Patiesībā visu nelaimju kopsaucējs ir tas, ka daudzi pat normāli bērni mācīšanās sākumā kaut kādu iemeslu dēļ nespēj "uzķert" ārkārtīgi svarīgas domāšanas operācijas, attīstīt augstākās domāšanas prasmes. Kā atzīmē M. Donaldsone, šādos gadījumos visa turpmākā skološanās bērnam aizvien vairāk pārvēršas par ļaunu murgu un viņš ir spiests secināt, ka mācīšanās nav priekš viņa. 

Pievērsīsimies fundamentāliem pētījumiem! ASV cilvēkresursu pētnieki savas valsts iedzīvotāju intelektuālo potenciālu novērtējuši šādi: 5% ir ar ļoti augstu intelektu, 20% - ar augstu intelektu, 50% ir viduvējības, 20% ir ar zemu intelektu, 5% - ar ļoti zemu intelektu. Tātad ASV skolās mācību problēmas intelekta trūkuma dēļ iespējamas apmēram 70% bērnu, un tā ir nopietna situācija. Diemžēl Latvijā šādi pētījumi nav veikti, taču varam domāt, ka stāvoklis ir sliktāks nekā ASV, jo zinām, kā latviešu tautas intelekts tika nīdēts komunistisko un fašistisko okupāciju laikā.

Padomju Savienībā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados zinātnieki veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai vidējā obligātā izglītība ir reāli iespējama, un secināja, ka tas iespējams tikai ar zināmām korekcijām mācību procesā. Atklājās, ka pirmajās četrās klasēs vien apgūstamajām zināšanām atbilstošas prāta spējas ir tikai 39% skolēnu, bet ar katru augstāku klasi intelekts aizvien vairāk atpaliek no nepieciešamā. Pēdējā klasē attiecīgas spējas bija tikai 10-12% skolēnu. Tas nozīmēja, ka īpaši jāakcentē tā dēvētā attīstošā apmācība un jādomā arī par audzināšanu.

Zinātnieku ieceres pajuka «perestroikas» laikā. Tātad nevainosim skolotājus nemākulībā, nestrādāšanā, neprofesionālismā! Taču arī vecāki nav vainīgi, jo augstāku intelektu jau nevar nopirkt ne par kādu naudu. Īsāk sakot, vainīgā meklēšanai nav jēgas.

Diemžēl ne skolotājs, ne vecāki un pat ne psihologi nevar bērnam tieši palīdzēt. Smadzeņu dziļi intīmās, noslēpumainās, tik tikko jaušamās, bet tanī pat laikā izšķirošās intelektuālās operācijas, augstākā līmeņa prāta prasmes nav izstāstāmas, tās nepadodas nekādiem skaidrojumiem un aprakstiem. Tās jāuzķer katram pašam!

            Bet skolā ir jāiet! Ko darīt? Ir tikai viena izeja - jāmaina smadzeņu "ieradumi", pēc iespējas ātrāk jāuzķer šīs vārdos neizsakāmās intelektuālās operācijas! Tas ir tas, ko speciālisti dēvē par "maigo revolūciju" (TheGentle Revolution) izglītībā - spēju attīstīšana.

Muzicēšana un dejas dara brīnumus!

Izrādās, izšķirošas augstākās intelektuālās operācijas vislabāk attīstāmas dejās, dziedāšanā un mūzikas instrumentu spēlē, kas ir burtiski pārpilna ar tām! Turklāt muzicējot vārdos neizsakāmie psihiskie stāvokļi nonāk bērnu iekšējās sajūtās un priekšstatos ne  tikai caur domāšanu, bet arī visai netradicionālā veidā - caur dzirdi un kustībām. Patīk vai nepatīk, bet tā nu ir - to, ko domāšanas prasmju attīstīšanā spēj dejas un muzicēšana, nevar neviens cits mācību priekšmets!

Pēdējā laikā klāt nākuši pavisam jauni un negaidīti atklājumi. Piemēram, šodien ir pierādīts, ka ātrākai sapratnei un reaģēšanai tik nepieciešamā smadzeņu baltā viela (aksonu "kabeļu" apvalki) mūziķiem ir labāk attīstīta nekā nemūziķiem. (2) Gan smadzeņu pelēkās, gan baltās vielas kvalitāti speciālisti nepārprotami saista ar cilvēka intelekta vispārējo attīstību, bet tas ir katram saprotams - jo augstāks ir skolēnu intelekts, jo labāk viņi mācīsies, mazāk būs nesekmīgo, klaiņotāju un citu negāciju.

Tad drīzāk vajadzētu aprunāties, ko darīt, lai situāciju mainītu un palīdzētu bērniem. Pirmkārt, speciālisti atzīst, ka intelektu var attīstīt. Otrkārt, tiek ieteikti arī dažādi intelekta attīstītāji, liels zinātnieku koris skandē: labākā smadzeņu attīstīšana ir muzicēšana, mūzikas instrumentu spēle, dziedāšana un dejas! Ievadot bērnu mūzikā, viņš iegūst labu smadzeņu anatomiju,» saka ASV neirologs H. Čugani. «Mūzikas izpildīšana un dejas aktuāli vingrina smadzenes un stiprina sinapses starp neironiem,» apgalvo N. Veinbergs. «Labākais smadzeņu vingrināšanas (Brain Gym) veids ir muzicēšana un dejošana,» ir pārliecināts smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētnieks Dž. Frīds. Vācu speciālists H. Bastjans kategoriski prasa valstij nodrošināt visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem divas dziedāšanas stundas nedēļā, dejošanu un iespēju spēlēt mūzikas instrumentu gan individuāli, gan ansamblī. Muzicēšanas un deju nozīmi smadzeņu attīstībā atzīst arī latviešu psihoterapeits J. Zālītis.

Zinātnieki nepūš pīlītes.

Vai te vēl vajadzīgi komentāri? Lūk, kur vislabākā atslēga mūsu skolēnu intelektuālajai un emocionālajai attīstībai, kā arī mācību rezultātu uzlabošanai! Ir pierādīts, ka muzicēšana un dejas jau īsā laikā ietekmē bērna domāšanas, intelektuālo spēju, atmiņas un pozitīvo emociju attīstību. Tikpat svarīgi, ka muzicēšana uzlabo arī uzvedību - tiem, kas nodarbojas ar nopietnām lietām, ērmošanās un ākstības vairs nav prātā. Tāpēc valstīs, kas domā par savas tautas nākotni (Vācijā, Japānā, Ķīnā, ASV), mūzikas instrumentu spēlēšana un dejošana aizvien biežāk kļūst par visiem obligātu mācību priekšmetu skolā. Cerēsim, ka arī mūsu atbildīgās amatpersonas beidzot ieklausīsies zinātnes atziņās. Cik tad ilgi var tās ignorēt, ja tik daudziem skolēniem ir grūtības mācībās? Bet pagaidām vecākiem, kuriem bērnu mācīšanās skolā sagādā raizes, ir viena izeja - pieteikt bērnu kādā mūzikas instrumentu spēles vai deju pulciņā vai arī sarunāt privātskolotāju. Lai cik grūti, tie latiņi ir jāsagrabina, jo attīstošā muzicēšana un dejošana jums simtkārt atmaksāsies. Ticiet - zinātnieki zina, ko saka, un «nepūš pīlītes» !

Mēs no savas puses varam teikt tikai to, ka ĻOTI ilgā pieredze deju mācīšanas jomā tikai un vienīgi APSTIPRINA iepriekšminēto! Protams, mēs varam vēl minēt daudz, daudz sīkāk un plašāk visus labumus ko iegūst VISI cilvēki - gan liels, gan mazs mācoties dejot, bet šoreiz lūgsim izteikties Tev - forumā:)

Vecāki, Jūsu rokās ir bērna attīstība un viņa dzīves pilnveidošana ar dejas palīdzību!